AirBaltic un Chapter 11: Ko ASV restrukturizācija nozīmē Latvijas kreditoriem un pasažieriem?

15 septembris, 2026 jaunumos

14.09.2026. nacionālā lidsabiedrība Air Baltic Corporation AS (turpmāk – Air Baltic) ir nākusi klajā ar paziņojumu par parādu restrukturizācijas uzsākšanu ASV, kas tiek īstenota saistībā ar ASV spēkā esošo regulējumu Chapter 11[WIDEN1.1]. Pasažieri tiek mierināti ar apgalvojumu, ka lidojumi turpinās, biļetes tiek tirgotas un ikdienas dzīvē no tā nekas nemainīsies.

Man kā pārrobežu maksātnespējas procesa entuziastam šī ziņa radīja interesi, tādēļ nedaudz veltīju laiku, lai izprastu, ko tas nozīmē Air Baltic kreditoriem un mums kā pasažieriem.

Kāpēc Latvijas uzņēmuma restrukturizācija notiek ASV?

Visticamāk tādēļ, ka to vēlas finansētāji, kas ir gatavi piešķirt finansējumu EUR 350 miljonu apmērā, lai AirBaltic varētu īstenot restrukturizāciju, kā arī ASV procedūru globālās ietekmes dēļ.

Chapter 11 pieteikumu var iesniegt ikviena persona, kurai ir domicils, uzņēmējdarbības vieta vai īpašums ASV. Nereti līgumsaistību esamība ar ASV piegādātājiem vai kreditoru esamība ASV kalpo par pamatu piekritības konstatēšanai ASV, kas, visticamāk ir noticis arī Air Baltic gadījumā, jo viens no lielākajiem kreditoriem ir ASV uzņēmums Pratt & Whitney ar prasījumu 66,5 miljonu EUR apmērā. Domājams, tādējādi Air Baltic ir izpildījusi Chapter 11 § 109 (a) prasību.

Chapter 11 līdzīgi kā tiesiskās aizsardzības process Latvijā dod tiesības parādniekam īstenot moratoriju pret kreditoriem un veikt savu saistību pārstrukturēšanu tiesas noteiktajā laikā. Atšķirībā no tiesiskās aizsardzības regulējuma Latvijā, ASV noteiktais moratorijs ir ar globālu spēku un piemērojams visā Pasaulē. Jāatzīst, ka šāda pieeja ir vairāk deklaratīva un atbilst lielo valstu universālajai pieejai maksātnespējas un restrukturizācijas procesiem, taču patiesībā šāds ASV tiesas nolēmums nav tieši saistošs ārpus ASV, izņemot valstīs, ar kurām ASV ir noslēgti līgumi par savstarpējo maksātnespējas procedūru atzīšanu.

Vai ASV tiesas lēmums ir saistošs Latvijas kreditoriem?

Chapter 11 process pats par sevi nav automātiski atzīstams un izpildāms Latvijā, tāpat Latvijai nav saistošs Chapter 15 par ārvalstu maksātnespējas procedūru atzīšanu, līdz ar to ASV noteiktais moratorijs uz Latviju tieši neattiecas. Tomēr pastāv vairāki tiesiskie mehānismi, uz kuru pamata Air Baltic varētu Latvijā censties apturēt tiesvedības vai spriedumu izpildi pret to.

Air Baltic varētu censties atzīt ASV tiesas nolēmumu Latvijā un citās valstīs, kur nepastāv tieša iedarbība. Civilprocesa likuma 77.nodaļā paredzēta kārtība ārvalstu nolēmumu atzīšanai, taču tiesa nolēmumu neatzīst, ja konstatē šķēršļus, un tādi varētu tikt konstatēti, sākot ar to, ka ASV tiesas kompetence varētu tikt apšaubīta, jo Air Baltic ir Latvijas Republikā reģistrēta sabiedrība, kuras maksātnespēju un restrukturizāciju imperatīvi regulē tikai LR normatīvie akti. Tāpat iebildes varētu būt attiecībā uz likumu, kas ASV tiesām bija jāpiemēro, kā arī to vai šāds nolēmums nav pretējs LR publiskajai kārtībai.

Jānorāda, ka Latvijas Maksātnespējas likuma 2. panta sestā daļa tieši paredz, ka rīcībai ar gaisa kuģu priekšmetiem tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā piemērojami šā likuma noteikumi, ievērojot Likumā “Par aviāciju” minēto.

Attiecībā uz kreditoru prasījumiem tiesā, jānorāda, ka Civilprocesa likums paredz, ka tiesa var apturēt tiesvedību noteiktos gadījumos, piemēram, ja lietas izskatīšana nav iespējama, kamēr tiek izspriesta cita lieta citā tiesā. Air Baltic tiesā varētu argumentēt, ka tiesvedību ir lietderīgi apturēt, kamēr norit ASV Chapter 11 process, jo šī procesa iznākums var būtiski ietekmēt prasījuma apmierināšanas iespējas.

Tāpat jānorāda, ka ASV uzsāktais restrukturizācijas process, visticamāk, nav šķērslis uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu Latvijā. Kurš pats par sevi, visticamāk, nedotu pamatu ārvalstu kreditoriem atturēties no grounding notice izdošanas, kas varētu apturēt Air Baltic darbību, līdzīgi kā tas bija SmartLynx gadījumā.

Vai Air Baltic lidmašīnas lidos?

Lai nodrošinātu Air Baltic lidojumus, būtiskākais ir vienoties ar lidmašīnu iznomātājiem un pamatpakalpojumu sniedzējiem. Ja Air Baltic ir parādā lidmašīnu iznomātājiem, tie ir tiesīgi prasīt lidojumu apturēšanu saskaņā ar Keiptaunas konvenciju, izdodot tā saukto grounding notice.

ASV tiesas noteiktais moratorijs ir saistošs ASV uzņēmumiem un iestādēm, tā izsniegšana Chapter 11 procesa laikā būtu automātiskā moratorija pārkāpums. Taču lidmašīnu iznomātāji var lūgt ASV maksātnespējas tiesu atcelt moratoriju attiecībā uz konkrētu gaisa kuģi, kas tiesai jālemj, ņemot vērā kreditora, parādnieka un kreditoru kopuma intereses.

Vienlaikus vairāki Air Baltic kreditori un iznomātāji atrodas ārpus ASV un valstīm, kur tiek automātiski atzīti ASV maksātnespējas tiesas nolēmumi. Tātad moratorijs uz tiem tieši neattiecas un Keiptaunas konvencija prevalē pār to.

Tomēr jāatzīst, ka globālie spēlētāji, šo moratoriju visbiežāk tolerē, kaut tas nav tieši saistošs, jo tie var tikt pakļauti tiesvedībai ASV maksātnespējas tiesā, tostarp nepaklausīšanās procedūrām, kas var izpausties kā naudas sodi, sankcijas un zaudējumu atlīdzība pret parādnieku un tā aktīviem ASV. Tādējādi pastāv visai liela cerība, ka lidmašīnu līzinga devēji neizdos rīkojumus par lidojumu apturēšanu, jo tādējādi tiktu pārkāpts ASV tiesas noteiktais moratorijs.

Praksē šis konflikts parasti tiek risināts sarunu ceļā - līzinga devēji un parādnieks vienojas par gaisa kuģu izmantošanas turpināšanu apmaiņā pret adekvātu aizsardzību, piemēram, regulāriem nomas maksājumiem no restrukturizācijas finansējuma.

No šīm ātrajām pārdomām jāsecina, ka šodien par biļešu iegādi un ceļošanu ar Air Baltic varam justies drošāk kā vakar, taču finansiālās stabilitātes sasniegšanai šis ir tikai pirmais solis.