Preču klasifikācijas problemātika tirdzniecības darījumos

26 augusts, 2024 jaunumos

Eiropas Savienībā (ES) ievedot preces no trešajām valstīm, jāievēro ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktā kārtība par preču ievešanu, deklarēšanu un muitas maksājumu (ievedmuitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, noteiktām precēm – akcīzes nodoklis) piemērošanu. Ņemot vērā ES noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, ir būtiski pieaugusi pareizas ievesto preču klasifikācijas nozīme. Par nepareizu preču klasifikāciju var piemērot administratīvo sodu, piemēram, saskaņā ar Muitas likuma 29. panta trešo daļuSavukārt gadījumos, kad preces kods ir norādīts nepareizi un tiek pārklasificēts uz tādas preces kodu, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju un/vai Baltkrieviju, persona var tikt saukta pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu for par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Īsumā

• Tirdzniecībā iesaistītajām personām un Valsts ieņēmumu dienestam bieži atšķiras viedoklis par konkrētām precēm piemērojamajiem kodiem, un gan Latvijas tiesās, gan Eiropas Savienības Tiesā nonāk daudz lietu par klasifikācijas koda noteikšanu atbilstoši kombinētajai nomenklatūrai (KN).
• Pieejamie informatīvie resursi ne vienmēr ļauj skaidri un savlaicīgi noteikt KN kodu. Visos gadījumos, kad rodas kādi jautājumi vai šaubas par preču klasifikāciju, ieteicams vērsties pie jomas speciālistiem.
• Par nepareizu preču klasifikāciju persona var tikt saukta gan pie administratīvās atbildības, gan kriminālatbildības.
• Lai izvairītos no problēmsituācijām, zaudējumiem un ilgstošas tiesvedības, komersantiem ir iespēja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai preču ievešanas vērsties Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē un saņemt saistošo izziņu par tarifu (SIT).
• Tā kā SIT izsniegšanas process var aizņemt pat vairākus mēnešus, tas ne vienmēr atbilst dinamiskajai tirdzniecības videi. Izziņa tiek izsniegta 120 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas, bet dažos gadījumos šo termiņu var pagarināt.

Tirdzniecības darījumos ar Krieviju un Baltkrieviju īpaša uzmanība jāpievērš tieši sektoriālajām sankcijām, tas ir, ekonomiskajiem un finansiālajiem ierobežojumiem, kas aizliedz noteiktu preču importu vai eksportu no Krievijas vai Baltkrievijas, kā arī pakalpojumu sniegšanu.

Viens no problēmjautājumiem ir pareiza preču klasifikācija atbilstoši Eiropas Savienības kombinētajai nomenklatūrai.

KN ir izveidota uz starptautiskās Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (HS) bāzes, kas ir ieviesta ar Pasaules Muitas organizācijas 1983. gada 14. jūnija Konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā tika apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK. 

HS ir sistematizēts preču aprakstu un kodu saraksts, kas tiek izmantots visā pasaulē, galvenokārt starptautiskās tirdzniecības un statistikas vajadzībām. To izveidojusi un uztur Pasaules Muitas organizācija.

Preču klasifikācija 

Preču klasifikācija Eiropas Savienībā tiek veikta atbilstoši Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai(EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu un ikgadējiem grozījumiem tās I pielikumā. No 2024. gada 1. janvāra ir spēkā Komisijas 2023. gada 26. septembra Īstenošanas regula (ES) 2023/2364 ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

Preču klasifikācijas pamatā ir seši vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi (KN I pielikuma pirmā daļa, I (A) sadaļa), kuri nosaka preču klasifikācijas galvenos principus. Piemēram, interpretācijas noteikumi paredz, ka primāri preču juridisko klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes. Jebkura norāde uz kādu preci pozīcijas ierakstā attiecas arī uz negatavām vai nepabeigtām precēm, ja uzrādāmajām precēm piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības. Tāda atsauce attiecas arī uz gatavām vai pabeigtām precēm (vai precēm, kas saskaņā ar šo noteikumu klasificējamas kā gatavas vai pabeigtas), ja tās uzrāda nesaliktas vai izjauktas.

Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras skaidrojumi ir pieejami publiski1, tomēr, par spīti tam, tirdzniecībā iesaistītajām personām un Valsts ieņēmumu dienestam bieži atšķiras viedoklis par konkrētām precēm piemērojamajiem kodiem, un gan Latvijas tiesās, gan Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) nonāk daudz lietu par klasifikācijas koda noteikšanu atbilstoši KN.

Te jārunā ne tikai par gadījumiem, kad personas apzināti norāda nepareizus klasifikācijas kodus, tādējādi mēģinot samazināt maksājamo nodokļu apmēru vai izvairīties no sankcijām, bet arī par gadījumiem, kad iesaistītās puses atšķirīgi interpretē piemērojamo klasifikācijas kodu. Tas ir ievērojams riska faktors, kas pirms darījuma uzsākšanas, kā arī darījuma izpildes laikā pienācīgi jāizvērtē visām tirdzniecībā iesaistītajām personām.

Judikatūra

EST judikatūrā ir nostiprināti vairāki preces klasifikācijas kritēriji un principi, kas palīdz labāk izprast KN struktūru, izmantošanu un interpretāciju:

• tiesiskās drošības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirīgais kritērijs preču tarifu klasifikācijā ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas norādītas KN pozīcijas aprakstā un tās sadaļas vai nodaļas piezīmēs (skat. EST 30.04.2024. sprieduma C-810/1825. punktu, 09.02.2023. sprieduma C-635/21 33. punktu, 15.05.2019. sprieduma C-306/18 un 37. punktu, 20.10.2022. sprieduma C-542/21 22. punktu);
• tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem ES tiesībās definīcija nav sniegta, ir jānosaka saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un tiesiskā regulējuma, kura daļu tie veido, sasniedzamos mērķus (skat. 26.03.2020. sprieduma C-182/19 48. punktu, 09.02.2023. sprieduma C-788/21 46. punktu, 03.09.2014. sprieduma C-201/13 19. punktu);
• ja EST ir jāsniedz prejudiciāls nolēmums tarifu klasifikācijas jomā, tad tās uzdevums drīzāk ir iesniedzējtiesai izskaidrot kritērijus, kuru izmantošana tai ļaus attiecīgās preces klasificēt atbilstoši KN, nevis pašai veikt šo klasifikāciju. Šī klasifikācija izriet no tīri faktiska vērtējuma, kas EST nav jāveic (skat. 09.02.2023. sprieduma C-635/21 31. punktu). Tomēr EST iesniedzējtiesai var sniegt visas norādes, ko uzskata par vajadzīgām (skat. 26.05.2016. sprieduma C-198/15 17. punktu);
• kaut gan KN un HS skaidrojumi nav saistoši, tie ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienveidīgu kopējā muitas tarifa piemērošanu, un sniedz noderīgus elementus tā interpretācijai (skat. 09.02.2023. sprieduma C-635/21 34. punktu);
• interpretējot ES tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (skat. 16.07.2020. sprieduma C-97/19 34. punktu);
• HS skaidrojumi nav saistoši, līdz ar to tie nevar būt pārāki par KN tiesību normām un grozīt to saturu (skat. 03.03.2016. sprieduma C-144/15 28. un 47. punktu).

Arī Latvijas tiesu praksē ir nostiprinājušies principi, kas atbilst EST judikatūras atziņām:

• KN pozīcija līdz ar tās aprakstu būtībā ir tiesību norma, kas definē pazīmes, kādām jāatbilst precēm, lai uz tām šo pozīciju varētu attiecināt. Lietās par KN pozīciju piemērošanu strīda būtība ir par to, kā pareizi pakārtot konkrēto preci konkrētām KN pozīcijām (skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 26. jūlija spriedumu SKA-209/2022 lietā Nr. A420216317;
• izšķirīgais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas norādītas KN pozīcijas aprakstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs. Tas izriet no KN vispārīgo interpretācijas noteikumu 1. punkta, kurš paredz, ka juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi (skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 28. jūlija spriedumu SKA-49/2020 lietā Nr. A420139816;
• ja precēm ir tādas īpašības, kas objektīvi liecina par to sagaidāmo izmantošanu konkrētam mērķim, pat ja tās ir negatavas vai nepabeigtas, ja vien šīs preces ir tikušas tālāk apstrādātas līdz tādai pakāpei, kas ļauj tās nepārprotami atpazīt kā tādas, un ja tādējādi tām piemīt pabeigtas preces pamatīpašības, tad tās ir klasificējamas atbilstoši pabeigtas preces KN kodam (skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 1. jūlija spriedums SKA-7/2022 lietā Nr. A420308715.

Praktisks piemērs

Kāds Igaunijas uzņēmums, kas ražo apgaismes objektus, apgaismes stabus klasificēja atbilstoši KN kodam 9405 99 00: gaismekļi un apgaismes piederumi, ieskaitot prožektorus, starmešus un to daļas, kas citur nav minētas un iekļautas; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi, kuros iemontēts stacionārs gaismas avots, to daļas, kas citur nav minētas: citādas daļas.

Uz robežas starp Latviju un Krieviju preces tika pārbaudītas, un tika piemērots aizliegums tās izvest uz Krieviju, jo precēm bija piemērojams cits KN kods – 7308 90 98 (citas metālkonstrukcijas, ko ir aizliegts importēt uz Krieviju saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) concerning restrictive measures in view of Russia’s actions destablising the situation in Ukraine).

VID nosūtīja informāciju VID Muitas pārvaldes Tarifu un maksājumu piemērošanas daļai, lūdzot sniegt atzinumu par preces tarifa klasifikāciju saskaņā ar Eiropas Savienības kombinēto nomenklatūru. Pēc tam, kad VID Muitas pārvaldes Tarifu un maksājumu piemērošanas daļa bija sagatavojusi atzinumu par to, ka VID ieskatā pareizais KN kods ir 7308 90 98, tika uzsākts kriminālprocess, pamatojoties uz Krimināllikuma 84. pantu: par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Lietā joprojām notiek pirmstiesas izmeklēšana.

Saistošā izziņa par tarifu

Negodīgi komersanti, izmantojot dažādas metodes, mēģina ievest vai izvest aizliegtās vai sankcijām pakļautās preces. Lai izvairītos no problēmsituācijām, zaudējumiem un ilgstošas tiesvedības, komersantiem ir iespēja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai preču ievešanas vērsties Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē un saņemt saistošo izziņu par tarifu (turpmāk – SIT) (angļu valodā: Binding Tariff Information (BTI)). SIT norādītās preces var tikt klasificētas saskaņā ar tādiem starptautiskajā tirdzniecībā pazīstamiem muitas klasifikatoriem kā KN, TARIC, kompensāciju nomenklatūra vai cita muitas nomenklatūra.

Svarīgi atzīmēt, ka par katru preci ir jāiesniedz atsevišķs SIT pieteikums, kurā jānorāda detalizēts preces apraksts un jāpievieno pamatojošā dokumentācija, piemēram, preces shēma, preces vai produkta specifikācija, sertifikāti.

SIT lēmuma pieteikums iesniedzams tikai elektroniski, izmantojot Eiropas saistošās izziņas par tarifu (ESIT) sistēmu. Piekļuve šai sistēmai Latvijā tiek nodrošināta ar VID EDS piedāvātajām autentificēšanas iespējāmhttps://eds.vid.gov.lv/login/ > Pieslēgties Eiropas informācijas sistēmām > Eiropas saistošās izziņas par tarifu (eBTI – EU Trader Portal) > Pieteikumi > Jauns pieteikums).

SIT mērķis ir tiesiski aizsargāt personu – ja tā ir sniegusi patiesu un pietiekamu informāciju par precēm un preces deklarējusi atbilstoši SIT, tad valsts pārvaldes iestādēm jāņem vērā izsniegtā SIT un personai nedrīkst rasties nelabvēlīgas sekas. Tomēr SIT izsniegšanas termiņš ne vienmēr atbilst dinamiskajai tirdzniecības videi un var aizņemt pat vairākus mēnešus, proti, 30 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas muitas dienesti pārbauda, vai ir izpildīti visi šā pieteikuma pieņemšanas nosacījumi, un tad informē iesniedzēju par pieteikuma pieņemšanu. SIT jāizsniedz 120 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas, bet dažos gadījumos šo termiņu var pagarināt (piemēram, ja lēmuma pieņemšanai jāveic analīzes, kas aizņem ilgāku laiku).

SIT tiek izsniegta konkrētai precei un ir saistoša pieteicējam un muitas dienestiem visā ES. Šī izziņa ir derīga trīs gadus. Svarīgi ņemt vērā, ka SIT nevar piemērot līdzīgām precēm, kuras savu īpašību dēļ varētu tikt klasificētas ar citu kodu, un vienai personai izsniegtu SIT nevar izmantot citas personas pat tad, ja preces ir identiskas.

Tirdzniecībā iesaistītajām personām katrā atsevišķā gadījumā būtu jāizvērtē SIT pieprasīšanas nepieciešamība, līdzsvarojot iespējamos riskus, uzņēmējdarbības intereses un SIT saņemšanas termiņu, ņemot vērā, ka ne visos gadījumos SIT saņemšanas process ir efektīvs un darījumu apgrozības ātrumam piemērots.

Kur pārliecināties par preču pārvietošanas ierobežojumiem un aizliegumiem

Informācija par aktuālajām sankcijām, aizliegumiem un ierobežojumiem ir publiski pieejama, bet ne vienmēr ir viegli saprast, kādas sankcijas, aizliegumi, ierobežojumi katrā atsevišķā gadījumā ir piemērojami.

Tādēļ jo īpaši noderīgi ir dažādi rīki, ar kuriem ārējās tirdzniecības darījumos iesaistītās personas var noskaidrot informāciju par konkrētu preču pārvietošanas ierobežojumiem un aizliegumiem, kā arī attiecināmajām sankcijām:

1. VID Integrētā tarifa vadības sistēmāITVSir pieejama informācija par preču kodiem, tarifu pasākumiem (piemēram, muitas nodokli) un netarifu pasākumiem (piemēram, ierobežojumiem, aizliegumiem), muitas deklarāciju aizpildei nepieciešamajiem kodiem dažāda veida importa, eksporta, tranzīta muitas procedūrām, kā arī attiecināmajiem aizliegumiem, sankcijām un ierobežojumiem. Šis ir ļoti ērts rīks, jo, ievadot preces kodu, vienuviet tiek parādīta visa informācija, kas būtu attiecināma uz minēto preci.
2. Eiropas Komisijas sniegtās informatīvās atbildes uz dažādiem jautājumiem par sankcijām, kas ieviestas saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas militāro agresiju pret Ukrainu, var skatīt atsevišķā sadaļā Eiropas Komisijas tīmekļvietnē (tikai angļu valodā). Informatīvās atbildes nav sniegtas par visām precēm vai preču grupām, bet šajā interneta vietnē var meklēt papildus informāciju, ja rodas jautājumi par KN piemērošanu.
3. Informācija par aktuālajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām ir pieejama Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē https://www.mfa.gov.lv/lv/sankcijas

Ja ir jautājumi vai šaubas, tad jāvēršas pie speciālistiem

Preču klasifikācija tirdzniecības darījumos var būt sarežģīts un laikietilpīgs process, kas prasa specifiskas zināšanas. Par nepareizu preču klasifikāciju persona var tikt saukta gan pie administratīvās atbildības, gan kriminālatbildības. Publiski ir pieejama plaša informācija par KN piemērošanu (normatīvie akti, tiesu prakse, skaidrojumi u. c.), kā arī ir paredzēta iespēja saņemt SIT, kas konkrētajai personai sniedz tiesisko aizsardzību, tomēr pieejamie resursi ne vienmēr ļauj skaidri un savlaicīgi noteikt piemērojamo KN kodu. Visos gadījumos, kad rodas kādi jautājumi vai šaubas par preču klasifikāciju atbilstoši KN, ir ieteicams vērsties pie jomas speciālistiem, kas palīdzēs izprast un pareizi piemērot KN.

¹ https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/7731fc74-1f85-11ee-ab23-01aa75ed71a1/language-lv 

* Publicēts lvportals.lv