Satversmes tiesa atzīst mūža aizliegumu strādāt par psihologu par neatbilstošu Satversmei

30 septembris, 2026

Biroja klients vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru biroja klients tiktu reģistrēts Psihologu reģistrā.

Pieteikumā tika izklāstīti argumenti, ka Psihologu likuma 6. panta 4. punktā ietvertais aizliegums ir absolūts. Līdzīgs aizliegums bija ietverts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā, ko Satversmes tiesa lietā Nr. 2020-36-01 atzina par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. janvāra

Motivējot kāpēc, tiesiskā valstī nav pieļaujama šāda nekonsekvence likumdošanas aktos, tika lūgts vērsties Satversmes tiesā. Administratīvā rajona tiesa piekrita uzskatam, ka Psihologu likuma 6. panta 4. punkts, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, veikt psihologa profesionālo darbību, neatbilst Satversmes 106. pantam. Līdz ar to tiesa vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot atzīt attiecīgo tiesību normu par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu.

Satversmes tiesa atzinusi, ka mūža aizliegums personai, kura iepriekš sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, veikt psihologa profesionālo darbību neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa atzina, ka aizlieguma mērķis, aizsargāt citu personu tiesības un sabiedrības labklājību, ir leģitīms. Vienlaikus tiesa uzsvēra, ka mūža aizliegums neļauj ņemt vērā personas individuālos apstākļus un iespējamas pārmaiņas personas uzvedībā, attieksmē un vērtību sistēmā laika gaitā.

Tādēļ personas atbilstība psihologa profesijai ir vērtējama individuāli, ņemot vērā arī noziedzīgā nodarījuma raksturu un apstākļus, personas rīcību pēc nodarījuma, attieksmi pret izdarīto, vecumu nodarījuma izdarīšanas laikā un laiku, kas pagājis kopš nodarījuma izdarīšanas. Pats sodāmības fakts ne vienmēr apliecina personas neatbilstību psihologa profesijai.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais mūža aizliegums nesamērīgi ierobežo personas tiesības brīvi izvēlēties un saglabāt nodarbošanos, kas garantētas Satversmes 106. panta pirmajā teikumā. Apstrīdētā norma zaudēs spēku 2027. gada 1. jūnijā, dodot likumdevējam laiku izstrādāt jaunu tiesisko regulējumu. Savukārt attiecībā uz pieteicēju un citām personām, kuras jau uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību, norma atzīta par spēkā neesošu no attiecīgā pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Mūsu advokātu birojs ir gandarīts par iespēju sniegt juridisko palīdzību lietā, kas aktualizē būtisku jautājumu par personas tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un nepieciešamību personas atbilstību profesionālajai darbībai vērtēt individuāli.