Jaunas Senāta atziņas termiņuzturēšanās atļauju reģistrācijas jautājumos

1 oktobris, 2024

Mūsu advokātu biroja zvērināta advokāta palīga Kārļa Ešenvalda darbs rezultējies ar veiksmīgu uzvaru tiesvedībā pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Administratīvā apgabaltiesa 2024.gada 19.martā apmierināja klienta apelācijas sūdzību un atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2019.gada 14.oktobra lēmumu par prettiesisku. Administratīvā apgabaltiesa ņēmusi vērā attiecīgajā lietā izteiktās Senāta atziņas (Senāta 2023.gada 14.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-158/2023). Attiecīgais Senāta spriedums atzīts par judikatūru veidojošu spriedumu.

Tiesvedībā tika risināts strīds saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanu, ko uzņēmums kā uzaicinātājs vēlējās nodrošināt savam dalībniekam (investoram). Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sākotnēji atteica reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju un to anulēja, norādot, ka uzņēmums nebija izpildījis normatīvo prasību – nodokļu maksājumus vismaz 3300 eiro apmērā mēnesī par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas.

Lietā tika apspriests, vai par nepilnu periodu no 2018.gada 20.septembra līdz 2018.gada 31.decembrim uzņēmuma veikto nodokļu maksājumu summa bija pietiekama. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apgalvoja, ka uzņēmums nebija samaksājis pietiekami, lai nodrošinātu uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu. Zvērināta advokāta palīgs Kārlis Ešenvalds uzskatīja, ka likumdevējs ir devis risinājumi, situācijās, kad kapitālsabiedrības pārskata gads ir pilns vai nepilns, taču nav devis regulējumu nepilna mēneša gadījumā. Līdz ar to var secināt, ka likumdevēja griba ir citādāk risināt dažādas situācijas, proti – ja atbilstoši faktiskajai situācijai ir pilns vai nepilns pārskata periods. Likumdevējs nepilnu pārskata gadu ir sadalījis pa mēnešiem, līdz ar to, atbilstoši likumdevēja gribai, nepilns mēnesis tieši tāpat būtu jāsadala pa dienām. Senāts savā 2023.gada 14.jūnija spriedumā atzina, ka no Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” 83.punkta secināms, ka, lai noteiktu, vai komersants ir samaksājis nodokļus valsts budžetā normā noteiktajā apmērā ir jāņem vērā viss periods, kad ir bijusi derīga ārzemnieka uzturēšanās atļauja. Proti, vērā ir jāņem arī nepilnais mēnesis, ja tajā ir bijusi ārzemniekam derīga termiņuzturēšanās atļauja, kaut arī tās derīgums nav sācies pirmajā kalendārā mēneša datumā. Nepilnu mēnesi sadala dienās un aprēķina minimālo summu, kāda būtu jāmaksā par mēneša vienu dienu.

Zvērināta advokāta palīgs Kārlis Ešenvalds vēlas atzīmēt arī kādu citu lietā izteiktu atziņu, kas visbūtiskāk ietekmēja konkrētās lietas pozitīvo iznākumu un, visticamāk, pilnībā liks mainīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes praksi attiecībā uz vērā ņemamo nodokļu apjomu. Proti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzturēja pozīciju, ka vērā jāņem tikai tas nodokļu apjoms, kāds ieskaitīts valsts budžetā laika periodā no 2018.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.decembrim (tiek ņemts vērā tikai naudas līdzekļu saņemšanas laika periods). Savukārt zvērināta advokāta palīgs Kārlis Ešenvalds uzturēja pozīciju, ka uzaicinātājs kā komersants nodokļus maksā atbilstoši grāmatvedības regulējumam, tādēļ ir jāņem vērā arī tas samaksātais nodokļu apmērs, kas ir deklarēts attiecīgajā periodā, bet par ko samaksa veikta vēlāk (tiek ņemts vērā samaksāto naudas līdzekļu mērķis – par deklarēto pārskata periodu). Senāts spriedumā atzinis, ka var būt situācijas, kad pārskata mēnesis, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, ir viens, bet nodokļa samaksas termiņš ir citā mēnesī. Senāts arī norādījis, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu deklarēšanas un maksāšanas kārtība ir atšķirīga, piemēram, no algas nodokļa, un attiecībā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām Administratīvā apgabaltiesa pamatoti ņēma vērā 2019.gada 14.janvārī samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas bija paziņotas par 2018.gada decembri. Tādējādi šajā ziņā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes arguments, ka apgabaltiesa nepamatoti ņēma vērā 2019.gadā veikto nodokļu samaksu, nav pamatots.

Ar Senāta 2024.gada 25.septembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-588/2024 nolemts atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2024.gada 19.marta spriedumu, līdz ar ko minētais Administratīvās apgabaltiesas spriedums stājās likumīgā spēkā.

Mūsu birojs ir priecīgs par šo iznākumu, kas ne tikai aizsargāja uzņēmuma tiesības, bet arī radīja būtisku precedentu citām līdzīgām lietām.