Koroborācijas strīds aktualizē pirmpirkuma tiesību mērķi trešo personu tiesību kontekstā

25 augusts, 2025

Koroborācijas prasības izskatīšanas laikā aktualizējās tiesību jautājums par WIDEN klienta kā pircēja tiesību aizsardzību situācijā, kad pircēja valdes loceklis, dalībnieks un patiesā labuma guvējs, kurš vienlaikus ir arī īpašuma kopīpašnieks, atsaucas uz pirmpirkuma tiesību izlietošanu. 

WIDEN Latvia klients iegādājās domājamās daļas no īpašuma un atbilstoši noslēgtajam pirkuma līgumam veica pilnu pirkuma maksas samaksu, tomēr klienta īpašuma tiesības uz īpašuma domājamām daļām zemesgrāmatā netika nostiprinātas, jo atsavinātāja ieskatā īpašuma kopīpašnieks izlietojis pirmpirkuma tiesības.

Atsaucoties uz minēto tiesību institūtu, pircēja valdes loceklis, dalībnieks un patiesā labuma guvējs, kurš parakstīja arī īpašuma atsavināšanas līgumu juridiskās personas vārdā kā fiziskā persona – kopīpašnieks – mēģināja atstumt WIDEN Latvia klientu kā trešo personu, nolūkā kļūt par noslēgta pirkuma līguma dalībnieku – pircēju, nesaskatot trešās personas informēšanas pienākumu. 

Civillikuma 2061. un 2062. pants paredz trešās personas – pircēja – tiesības būt informētai par viņa izstumšanu no darījuma.

WIDEN Latvia īstenoja klienta pārstāvību trīs tiesu instancēs, panākot, ka tiesa pirmpirkuma tiesību institūta piemērošanu atbilstoši likuma garam, proti, nepieļaujot trešās personas – pircēja – tiesību aizskārumu lietā nodibināmos apstākļos.

Senāts, atsakot kasācijas tiesvedības ierosināšanu, piekrita apelācijas instances tiesas secinājumam, ka pirmpirkuma tiesību īstenošanas procesā iesaistītas trīs puses pārdevējs, pircējs un pirmpirkuma tiesīgais, tādējādi pircējam ir nodrošināmas tiesības saņemt informāciju par pirmpirkuma tiesību realizēšanu, un to neievērošana nevar radīt pārdevējam un pirmpirkuma tiesīgajam vēlamās tiesiskās sekas.

Vienlaikus Senāts akceptējis tādu tiesību normu interpretāciju, kas noteic, ka kopīpašniekam ir tiesības izmantot pirmpirkuma tiesības divu mēnešu laikā no pirkuma līguma noraksta saņemšanas dienas, taču par pirmpirkuma tiesību realizēšanu informējams arī pircējs.

Attiecībā par Civillikuma 1073.pantā paredzētās “pieteikšanās” realizēšanas formu, Senāts piekrita apelācijas instances tiesas motivācijai, ka pieteikšanās izdarāma ar aktīvu rīcību, vai vismaz tādu, no kuras var droši secināt gribas esību. Proti, pirmpirkuma tiesību izmantošanas gadījumā par to ir jāinformē arī pircējs, kura vietā pirmpirkuma tiesīgais vēlas iestāties, taču tas ir jādara ar aktīvu rīcību.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa nepieļāva tādas tiesu prakses veidošanas, kas noteiktu kopīpašnieka un vienlaikus pārdevēja kā juridiskās personas pārstāvja, dalībnieka un patiesā labuma guvēja tiesības izmantot pirmpirkuma tiesību institūtu kā formālu aizsegu, lai kavētu darījuma izpildi.

Minētā tiesvedība, iezīmē to, cik būtiski ir piemērot Civillikuma normas ne tikai pēc likuma burta, bet ņemot vērā likuma garu, nepieļaujot, tādu Civillikuma 1073., 2061. un 2062.panta iztulkošanu, kas nereglamentētu trešās personas (pircēja) tiesības tikt informētam, kad pirmpirkuma tiesīgais izlieto savas likumā paredzētās tiesības.

Izskatāmajā lietā tiesa atradusi taisnīgāko un lietderīgāko strīda risinājumu, cita starp, izslēdzot iespēju, ka pirmpirkuma tiesību institūts tiek izmantot kā rīks, lai izvairītos no ar pirkuma līgumu uzņemto saistību izpildes.